fbpx

Ceļo un atklāj: interesanti pilsētvides risinājumi

Pievilcīga daba un saglabāta kultūrvide ir unikālas, aizvien pieaugošas ekonomikas un sociālas vērtības. Vides aizsardzības un ilgtspējības jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki, tāpēc īpaši svarīgi tieši pilsētās izvēlēties dabai draudzīgus risinājums, kas veicina cilvēku pārvietošanos un laika pavadīšanu, uzlabojot apkārtējās vides kvalitāti.

Lūk, vairāki piemēri Eiropā, kas var lepoties ar unikālu un interesantu pieeju pilsētvides izveidē un atsvaidzināšanā. Tie liks aizdomāties gan par apkārtējās telpas nozīmi un tās oriģinālu izmantošanu, gan raisīs jaunas idejas ceļojumu galamērķiem.

Ērsundas tilts, kas savieno Malmes pilsētu ar Kopenhāgenu

Malme ir viena no visagrāk industrializētajām un zaļākajām pilsētām Skandināvijā. Šī daudzveidīgā pilsēta bez vairākiem tematiskajiem rotaļu laukumiem un parkiem, skeitparkiem, ūdens parka, piedāvā arī daudz citu atpūtas iespēju gan ģimenēm, gan arī jauniem un vecākiem ceļotājiem. 

No Malmes 2000. gadā atklāts Ērsunda tilts, kas noslēdzas Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgena, un slavens ar unikālo pāreju zemūdens tunelī. Tas būvēts no videi draudzīgiem materiāliem, kas pārsvarā iegūti no jūras gultnes. 

Kopenhāgena un tās ostas parkipelāgs

Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena bieži tiek minēta kā viena no videi draudzīgākajām galvaspilsētām Eiropā. Tā ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2025. gadam kļūt par pasaulē pirmo CO2 neitrālo galvaspilsētu. Kopenhāgena ir slavena ar pārdomātiem projektiem, kas ne tikai uzlabo iedzīvotāju labklājību, bet ir arī videi draudzīgi un ekonomiski izdevīgi ilgtermiņa risinājumi.

Tiem, kuri vēlēsies apvienot pastaigu pa parku ar peldēšanos karstā vasaras dienā, būs iespējams baudīt Kopenhāgenas ostā peldošās saliņas. Peldošais parks sastāvēs no vairākām dažādu formu un izmēru salām, uz kurām varēs makšķerēt, atpūsties vai pat zvilnēt saules staros. Uz salu cilvēki varēs nokļūt, peldot no blakus esošās pludmales, atbraucot ar laivu, sup dēli vai kajaku.

Salu augšējā daļa būs noklāta ar mauriņu, tajā būs iestādīti koki un krūmi, kas kalpos arī kā vieta, kur apmesties putniem. Savukārt apakšējā daļā esošie materiāli ir dabai draudzīgi, tāpēc uz tiem varēs augt jūraszāles vai aļģes, kas būs labvēlīga dzīvesvieta zivīm.

Vltavas upes krasta revitalizācija Prāgā

Prāga turpina piesaistīt ceļotājus ne tikai ar kultūrvēsturiskajām vērtībām bet arī jauniem, moderniem risinājumiem. Vltavas upes piekrastes teritorija ir milzīga mēroga publiska telpa, kas devusi iespēju unikālai publiskās telpas simbiozei ar pilsētas galveno dzīvības plūsmu – pilsētai cauri plūstošo upi.  Nesen atjaunots piekrastes rajons, kas stiepjas gandrīz 4 km garumā un izceļās ar milzīgu sociāli kulturālo ietekmi.

Upes malā uzmanība pievērsta upes sienas rekonstrukcijai – tās apvienotas ar ārtelpu, nodrošinot maksimālu kontaktu ar upes piekrastes zonu un upi, kā arī nodrošina savienojumu ar krastmalas augšējo līmeni. Atjaunotās telpa kalpos kā kafejnīcas, klubi, studijas, darbnīcas, galerijas, bibliotēkas filiāle, telpa sapulcēm un sabiedriskās tualetes. Unikālais arhitektūras dizains darbojas kā bāze, kas ietver dažādu funkciju un tehniskās iespējas, kā arī viegli adaptējams dažādām īrnieku vajadzībām.

Kreilas ceļš, kas pārvar augstuma barjeras

Kreilas pilsēta Francijā ir lielisks piemērs, kā izteiksmīgu reljefu pilsētvidē padarīt par tās lielāko ieguvumu. Mežaina nogāze ar 40 m augstumu starpību iepriekš sašķēlusi pilsētu divās daļās: centra mikrorajonos un Oise nomales rajonā. 

Projektā, kas attīstījies, kā brīvprātīga ideju darbnīca, tapis reāls projekts, kurā pilsēta plūstoši tiek savienota. Pateicoties pārdomātam gājēju un velo ceļam, iedzīvotāji tagad var nesteidzīgā ritmā vērot ainavu. Pilsēta, kas iepriekš mežu redzējusi kā apjomīgu šķērsli, tagad to ir pārveidojusi kā patīkamu saikni, kas atklāj unikālās ainavas daudzveidību. Maršruts papildināts ar skatu platformām, šķiet, levitējošiem tiltiem un ar informatīviem materiāliem, kas vērš uzmanību teritorijā esošajām apdraudētajām augu un dzīvnieku sugām.

Ik gadu mainīga sociālā telpa Kensingtonas dārzos

Serpentīna galerijas ir divas mūsdienu mākslas galerijas Londonas centrā, Haidparkā, Kensingtonas dārzos. Sastāvot no Serpentīna galerijas un Serpentīna Sacklera galerijas, tās atrodas piecu minūšu gājiena attālumā viena no otras, to savieno tilts pār Serpentīna ezeru, no kura galerijas ieguvusi savu nosaukumu. Līdztekus pastāvīgo galeriju darbībai Serpentīns ir slavens ar pagaidu vasaras paviljonu, kas kopš 2000. gada katru gadu kalpo kā novietne dažādiem ievērojamu, starptautiski atzītu arhitektu projektiem.

Paviljoni atrodas Kensingtonas dārzu pašā sirdī. Tie jārealizē ar ierobežotu budžetu un ir paredzēti, lai nodrošinātu daudzfunkcionālu sociālo telpu, kur cilvēki pulcējas un atrodas mijiedarbībā ar laikmetīgo mākslu, mūziku, deju un filmu pasākumiem. Būvniecības procesā tiek izmantoti ilgtspējīgi, bieži vien pārstrādāti būvniecības materiāli, kā arī inovatīvas un tradicionālas celtniecības metodes.

No stāvvietas par peldbaseinu

Taivānā Tainanas ūdens tīkls jau kopš 17. gs ir bijis pilsētas jūras un zivsaimniecības nozares pamats, taču 1980. gados, kad te tika uzcelts China – Town iepirkšanās centrs, tas no pilsētvides izsūca dzīvotspēju.

Šobrīd, kad iepirkšanās centrs China – Town vairs nefunkcionē, tas ir pilnībā pārveidots un teritorija no jauna piesaista dzīvību un sabiedrību. Jaunais projekts izceļas kā novatorisks pilsētvides reģenerācijas piemērs. Tirdzniecības centra pazemes autostāvvietu līmenis ir pārveidots par ēnas arkādē ieskautu publisku laukumu, kurā dominē pilsētas baseins un apzaļumojami. 

Tā ir ideāla pulcēšanās vieta visos gadalaikos, jo ūdens līmenis mainās reaģējot uz lietainām un sausām sezonām. Šajā telpā arīdzen izvietoti rotaļu laukumi, kopā sanākšanas telpas un skatuve priekšnesumiem, savukārt ēkas betona karkasa mākslinieciskā dekonstrukcija ir atstājusi vēl neizmantotas telpas, kuras nākotnē pārveidot par veikaliem, kioskiem un citām vajadzībām.

Tērbatas iela bez transporta

Arī Latvijas galvaspilsēta šovasar lutina pilsētas viesus un iedzīvotājus. Rīgā norisinās vēl nebijis eksperiments Tērbatas ielā, kas, sākot no 17. jūlija līdz 18. augustam ir slēgta publiskajam transportam un tai piedēvēts dzīvojamās zonas statuss. Iela mēneša garumā tiek nodota gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem, lai baudītu unikālu pilsētvides un kultūrvides pieredzi.

Tērbatas ielas šobrīd atgādina par festivāla pozitīvajām noskaņām – šeit iekārtotas zaļas atpūtas oāzes, un paplašinātas kafejnīcu terases  un gaumīgi izvietotas krāsainas dekorācijas. Tāpat noparkojušies arī busiņi un tirdzniecības nojumes, kas piedāvā dažādus svaigus lauku gardumus un tikko gatavotus našķus. Nedēļas nogalē arī padomāts par daudzveidīgu kultūras programmu, kas izklaidēs gan jaunākos, gan vecākos ielas apmeklētājus ar koncertiem, sportiskām aktivitātēm un diskusijām.

Iepriekšējais raksts
Nākamais raksts