Tie, kas seko Laines Pērses un Artūra Driņina jeb Arčas ceļojumiem, zina – izsekot, kurā valstī abi šobrīd atrodas nav viegli, jo viņi kā viesulis traucas pāri svešu un tālu zemju robežām. Tagad pāris nobāzējies Jaunzēlandē, kur strādā, lai iekrātu līdzekļus jauniem piedzīvojumiem. Par saviem ceļojumiem viņiem sakāms patiešām daudz, tāpēc GoTrip.lv aicināja Laini un Arču uz sarunu.
Pastāstiet mazliet par sevi – kas jūs esat, ar ko nodarbojaties un kur pašlaik atrodaties?
Mēs esam ceļotāju pāris no Latvijas. Patiesībā jau ceturto gadu nodarbojamies ar ceļošanu. Savu pasaules tūri uzsākām 2015. gadā. Pirms tam es strādāju bērnudārzā, bet Arča restorānā Vecrīgas sirdī. Kad tajā 2015. gada vasarā sapratām, ka pirms “lielās dzīves” uzsākšanas jāizdara kas traks, un ar autostopiem devāmies cauri 5 kontinentiem, tā arī nekad neapstājāmies. Iegriezāmies Latvijā, lai nosvinētu skaistas kāzas un ilgāk padzīvojām Anglijā un Jaunzēlandē, lai iekrātu līdzekļus. Esam izdevuši jau četras ceļojumu grāmatas sērijā “Ar stopiem apkārt pasaulei”, un arī šādi saņemam atbalstu no mūsu dārgajiem lasītājiem. Pašlaik atrodamies tajā pašā Jaunzēlandē, mūsu 81. sasniegtajā valstī. Te esam ar working holiday vīzu, un plānojam palikt līdz tās termiņa beigām martā, lai pēcāk dotos uz Pakistānu un citām vēl neiepazītām valstīm. Protams, arī Latviju pa ceļam neizlaidīsim!
Kādas valstis līdz šim esat apceļojuši?
Esam ceļojuši daudz un paspējuši iegriezties gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā. Eiropā palikušas vien dažas neiepazītas valstis, kamēr Āfrikā esam bijuši tikai divās. Esam apbraukuši Āziju un Austrāliju. Bet vēl jau tik daudz priekšā! Katra iepazītā vietiņa un katrs ceļā sastaptais cilvēks mums iemācījis patiesi daudz, un liekas, ka esam pieredzes pārbagāti – un tas mums arvien dod jaunu enerģiju un iedvesmu dzīvē virzīties uz priekšu. Nu ik dienas ir vēlme iedegt kādu dzirkstelīti, ir vēlme dalīt smaidus, jo tagad kā nekad agrāk saprotam, ka mums taču tikai viena dzīve dota un tā jāizdzīvo izkliedzot: “Skaistāk vairs nav iespējams!”
Kuras valstis jums patikušas vislabāk?
Šo jautājumu dzirdam bieži, bet jāatbild vien tas pats, kas iepriekš. Ja izvēle ir starp šokolādi un vaniļu, var atbildēt, kas patīk vislabāk. Bet kad būts tik daudzās valstīs, tik dažādās vietās un iepazītas tik atšķirīgas kultūras, nav iespējams pateikt, kur ir visskaistāk, kur patīk vislabāk un kas ir visgaršīgākais. Katrai vietai ir sava īpaša aura un katrai valstij savs īpašais stāsts, un vienlīdzīga vieta mūsu sirsniņās. Pasaule ir apbrīnojama. Tā ir tik īpaša, ka salīdzināt vienu un otru tās vaigu vairs nešķiet nozīmīgi. Galvenais – būt pasaules daļai. Daļai, kas spēj darīt pasauli labāku.
Ko jums nozīmē ceļošana? Kāpēc jūs to darāt?
Tik daudz košuma rāda ceļojumu bildes – liekas, ka ceļošana taču ir pasaka – jūra, saule, smaidi, kokteiļi. Bet ceļošana ir tik daudz kas vairāk nekā parasta atpūta svešā zemē. Mums ceļošana sākas ar plānošanu – mēs nebūt neesam miljonāri un visu, kas paveikts, esam sasnieguši ar minimāliem līdzekļiem tieši pateicoties plānošanai – lai vienmēr viss droši un pareizā laikā. Bet, protams, ne vienmēr ir iespēja pieturēties pie plāna. Mums ceļošana ir nepārtraukta kustība mainīgā vidē. Nepārtraukta jaunu vietu izzināšana, saskarsme ar cilvēkiem, dzīvniekiem, dabu. Tā ir visa jaunā apgūšana. Ceļojums mums ir labākā dzīves skola, kas ļauj iepazīt ne tikai dažādās pasaules nianses, bet vienam otru un katram savus niķus, par ko iepriekš pat nenojautām. Un ceļošana noteikti ir atvēršanās tam visam jaunajam. Tā ir pilnīga un strauja adaptēšanās. Mēs arvien mācāmies nesalīdzināt un nenosodīt. Katra pasaules maliņa ir ar savu īpašo auru. Un jo atvērtāks ir cilvēks, jo vairāk šīs pasaules elpas iespējams uzņemt. Stereotipi un noliegšana pilnībā bloķē jauno zināšanu ienākšanu, un ceļošana ir kas tāds, kas atver prātu un sirdi tai neparastajai videi. Un tieši tad var ieraudzīt tās neparastās lietas, tieši tad rodas iekšējā ceļotāja sajūta, kas ved uz priekšu un vienmēr pasargā. Ceļošana ir tas, kas palielina vēlmi izzināt vēl un vēl. Tā ir nepārtraukta mācīšanās no apmeklētajām vietām, no vietējo stāstītā. Mācīšanās no jaunajām garšām, smaržām, skaņām. Tā ir mācīšanās no piedzīvotā, no nelaimēm un no apbrīnas mirkļiem. Un ceļošana ir ne tikai redzēšana, ne tikai izbraukšana cauri valstīm, lai kam “uzmestu aci”. Tā ir izjušana. Katrai vietai ir sava enerģija. Un daba visapkārt ir tik dzīva! Tik skaists ir klusums augstākajā vulkāna virsotnē un tik košs haoss milzīgā cilvēku pūznī lielo pilsētu centros! Un, protams, ceļošana ir dalīšanās ar to, kas piedzīvots, pieredzēts un saprasts. Tas taču būtu muļķīgi – iegūt tik daudz pasaules zināšanu un tās paturēt tikai sev. Ceļošana ir ne tikai mācīšanās, bet arī mācīšana. Tā ir ne tikai saņemšana, bet arī došana. Pat tērējot naudu ceļošanai, iespējams kļūt tikai bagātākam. Un kam tad mēs krājam to naudu, ja ne skaistiem mirkļiem, pieredzei, zināšanām? To visu sniedz ceļošana. Tā sniedz pieredzi, ko neviens nekad nevarēs atņemt. Mēs nekrājam fotogrāfijas, kas tā arī paliek nepāršķirstītas, un suvenīrus, ko plauktā sedz putekļi! Mēs krājam mirkļus, bagātināsim savu pasauli, esot saskaņā ar dabu un visu dzīvo! Un tieši to mums nozīmē ceļošana, un tieši tāpēc mēs to darām!
Jūs esat labs pierādījums tam, ka ceļot iespējams arī par minimāliem līdzekļiem. Sakiet, varbūt ir kāds labs padoms, kā ietaupīt?
Kā jau minēju iepriekš, viss sākas ar plānošanu. Piemēram, lai izvairītos no nepatīkama pārsteiguma, ka no lidostas līdz pilsētas centram ved tikai taksometrs par 50 eiro, ir laicīgi jāizzina savs galamērķis. Mums gan to ir bezgala daudz, tāpēc visu pirms tam nespējam izpētīt, tomēr ikvienam ceļotājam iesakām pastudēt savu izvēlēto vietu. Tiešām var gadīties tā, ka laicīgi pasūtīts privātais auto ir sešas reizes lētāks par taksometru, ja gadījumā autobusi no lidostas nekursē. Iespējams, ka vesela dzīvokļa izīrēšana ir izdevīgāka nekā hosteļa gulta. Un te nu var pajautāt padomu arī neskaitāmajās ceļotāju grupās, kas atrodamas tajos pašos sociālajos tīklos vai pat kādam paziņam – kas zina, kurš jau pabijis šajā galamērķī! Protams, var jautāt arī mums! Mēs gan ceļojam patiešām budžetīgi. Taksometrs nekad nav bijis variants, vien izstiepjam īkšķi un ceļu turpinām ar autostopiem.
Tomēr zinām dažādus knifiņus par ikvienu apmeklēto valsti un tos arī paši palēnām apkopojam, lai padalītos. Lietderīgi izzināt laika apstākļus, jo dažās pasaules valstīs ir musonu sezona, kad nebūs prieks par ieguldīto naudiņu mirkt viesnīcas numurā. Ir arī mājaslapas, kas palīdz pavisam taupīgiem ceļotājiem, kā, piemēram, “couchsurfing.com”, kur iespējams palikt kāda vietējā mājā pilnīgi bez maksas, pretim dalot stāstus un smaidus. Lai arī mūsu ieteikumi būtu dažādi ceļojošām ģimenēm ar mazuļiem un trakiem jauniešiem, pats pamats ir plānošana.
Mēs esam jau 81. valstī un nebūt neesam bankrotējuši. Lai arī ne visi priecātos par ceļošanu ar autostopiem un gulēšanu teltī, mēs to vienkārši izbaudām. Kā mums izdevies apgūt tik daudzas zemes? Viss sākas ar ierasto. Naudiņu iekrājām, apstājāmies pastrādāt, un vienmēr piedomājām, un arvien sekojam saviem izdevumiem. Mēs nepērkam nevajadzīgas lietas, jo galu galā katram pa vienai mugursomai plecos! Un esam sapratuši, ka prieks jau nav tajās mantās, bet gan mirkļos, ko sniedz katra diena, kad varam ievilkt jaunu elpu, jo galu galā šo mirkļu jau nevienam vairāk nepaliek. Skaistākās lietas pasaulē ir bez maksas, vien jāmāk tās novērtēt!
Cilvēki bieži nebrauc ceļojumos, jo domā, ka tas ir piņķerīgi, ka netiks galā. Kādi būtu jūsu pamudinājuma vārdi viņiem?
Ceļošana ir lielisks veids, kā iepazīt gan pasauli, gan pašam sevi! Protams, tas nav gluži tas pats, kā iziet no mājas vai izbraukt uz tuvējo pilsētiņu. Tas ir lidojums, somu kravāšana, plānošana, pielāgošanās. Bet tas taču ir tik skaisti! Tik jauki sajust to nemiera gariņu, kas tirda, to rosību, gatavojoties kam iepriekš nepieredzētam. Un pats ceļojums taču ir kas fantastisks, kad atliek vien piespiesties un iziet no savas ierastās vietiņas, lai izpētītu ko jaunu un klusi pabrīnītos, kā tas iepriekš paskrējis garām! Protams, bieži ir grūti spert to pirmo soli. Bet līdzko tas garām, viss mainīsies! Mums ceļošana ir asinīs un tas nu ir mūsu dzīvesveids, bet katram pasaulē ir sava vietiņa – ieklausoties sirdī, var dzirdēt, kas sauc vairāk – mājas un mīļo smaidi ik dienas vai pasaule ar tās neatklātajām zināšanām. Tomēr pat neliels solis ārpus mājas var atklāt īstus brīnumus. Ceļojumam nebūt nav jābūt ilgam, tālam un sarežģītam. Un nebūt nav jāsatraucas par ķibelēm – tās taču ir tikai kārtējais dzīves triks, kā katram no mums iemācīt ko jaunu!
Kā domājat – vai arī nedēļu garš ceļojums var būt labs ceļojums?
Jebkurš ceļojums ir labs ceļojums! Dienā ir veselas 24 stundas un pat dienas laikā var pieredzēt tik daudz, kur nu vēl nedēļā! Un galu galā tas, ko mēs no dzīves varēsim paņemt līdzi, tas, ko mums neviens nevar atņemt, ir iespaidi, ko gūstam katru dienu, dzīves laikā iegūtā pieredze. Un vai tad nav vērtīgi to padarīt nedaudz košāku?
Vai obligāti ir jāceļo tālu, lai gūtu visspilgtākos iespaidus?
Protams, ka ne! Ik aiz stūra slēpjas kas brīnumains, mēs vienkārši tam nepievēršam uzmanību! Katra diena patiesībā ir citādāka par iepriekšējo. To ir vērts iegaumēt un sev ik pa laikam atgādināt. Tas ir gluži tāpat, kā raugoties tekošā upē var skaidri saprast, ka vienu un to pašu upi vairs nekad neredzēt – svarīgi apzināties, ka nekad vienu un to pašu mirkli vairs nepieredzēt. Un tāpēc tik vērtīgi katru savas dzīves mirkli pavadīt brīnišķīgi – tā, ka labāk vairs nav iespējams!
Laines un Arčas piedzīvojumiem var sekot līdzi šeit.
